83. lieta #1

Ēdiens. Recepte. Gatavošana. Es labāk mazgāju traukus pēc maltītes..... :)

Vīramāte gatavo brīnumgardu saldo rabarberu zupu ar klimpām. Skan labi, garšo brīnišķīgi, esot vienkārši pagatavojama... Aha, man jau nu noteikti. Process nudien vienkāršs. Raberberus nomizo, sagriež mazos gbaliņos, liek vārīties. kamēr tie vārās, gatavo klimpas. Mazā bļodiņā iesit 2 olas, pielej drusku ūdeni, 3 ēdamkarotes cukura un ber klāt miltus, līdz iegūst biezu mīklu. Protams, cukuru liek klāt arī pie rabarberiem katlā. Kad raberberi gatavi, ar karoti pa vienai iekšā iecilā klimpas. Kad klimpas uzpeld, zupa gatava. To atdzesē un pasniedz. Tiktāl recepte.

Es šo mēģināju dabūt gatavu divreiz. Mēģināšu vēl trešo reizi, bet šoreiz ar vīramāti kopā. :D
Tātad manas kļūdas jeb kāpēc man sanāca savādāk. Pirmajā reizē es īsti nesapratu, cik biezai jābūt mīklai. Es iesitu olas, ielēju drusku pienu (vēl tagad sev jautāju - kāpēc pienu? ), iebēru cukuru un ar to pašu karoti gatavoju gan mīklu, gan klimpas. Rezultātā manas klimpas sanāca milzīgas un iekšā cietas. Klimpas karstajā ūdenī ļoti uzpūšas, es to zināju, bet pat nenojautu, ka tik ĻOTI..... Es visas ķeksēju laukā un griezu mazākas, tad liku atpakaļ un vārīju vēl nedaudz. Labi, ka vārīju mazajā katliņā. Negribot nevienam atzīties neveiksmē, viena pati arī izēdu. Nevajag satraukties, es atceros, ka manā 101 lietas sarakstā ir arī svara zaudēšana! :) Otrais mēģinājums bija līdzīgs, tikai klimpas vairs nebija cietas, bet milzīgas gan. Atkal griezu mazākas. Atkal ēdu viena gandrīz visu katliņu... Es atceros par svaru.... (šņuk, šņuk.... (es raudu...)).....

Novērtējums. Pēc izskata (ar jau sagrieztajās klimpām :D) izkatījās labi, garšoja arī labi, bija salda. Otrajā reizē klimpas (sagrieztās) ne vien labi izskatījās, bet arī labi garšoja. Vīrs arī teica, ka garšo labi. :)

P.S. Vīramātes mazo klimpu noslēpums, kas atklājās tikai pēc otrās reizes - klimpas katlā jāliek ar tējkaroti nevis ēdamkaroti, kā es to darīju. :D

********************************************

57.lieta #1

Satikt draudzenes man ir priecīgs notikums. Kādu es satieku biežāk, kādu retāk. Ar divām es satiekos kursos, ko apmeklējam kopā. Īsti par satikšanos jau to nevarētu saukt, jo tikšanās mērķis nav aprunāties, uzklausīt, dalīties iespaidos, bet gan klausīties, ko mums stāsta. :)

Taču es labošos. :) Jūnijā mēs atkal tiksimies kursos, bet cerams, ka atradīsies brīvs brīdis arī kādā citā dienā. :)

*******************************

33. lieta #1, 35. lieta #1

Divas lietas tika apvienotas pagājušajā svētdienā, kad mēs visi devāmies uz kino. 30. maijā bija pirmizrāde multenei par Šreku. :) Lūk, anotācija:

Pēdējā nodaļa stāstā par Šreka un viņa draugu piedzīvojumiem ir klāt!
Kas gaida milzi cilvēkēdāju pēc tam, kad tas uzveicis ļaunu pūķi, atbrīvojis skaistu princesi un izglābis sievas ģimenes pārvaldīto karaļvalsti? Tā vietā, lai kā agrāk biedētu ciema iedzīvotājus, Šreks tagad negribīgi sniedz autogrāfus uz dakšām. Kur palicis milža cilvēkēdāja rēciens? Ilgās pēc vecajiem labajiem laikiem, kad viņš jutās kā „īsts cilvēkēdājs”, Šreks noslēdz vienošanos ar viltīgo un blēdīgo Rumpelrūķi un attopas ačgārnā un greizā Tāltālajā. Lai glābtu draugus, atjaunotu kārtību savā pasaulē un atgūtu savu īsto un vienīgo mīļoto Fionu, Šrekam nāksies krietni pasvīst.

Mums patika. :)

**********************************************