Es šodien sapratu, ka es dzīvoju ar domu - kristieši ir labi cilvēki. Tā kā viņi pazīst Dievu, viņi zina, kas ir grēks. Un, ja viņi pazīst Dievu un zina par grēku, tad - loģiski! - viņiem vajadzētu negrēkot un būt labiem cilvēkiem. Jo grēks ir slikts, un arī grēcinieki ir slikti cilvēki.
Nu tas tā nedaudz pārspīlēti, bet doma ir skaidra. Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka es esmu kristiete, pazīstu Dievu un zinu, kas ir grēks. Teorētiski man vajadzētu būt labam cilvēkam un negrēkot, piemēram - dusmoties ir grēks. Tātad, man nevajadzētu būt dusmīgai un, piemēram, man nevajadzētu kliegt uz bērniem. Dievam taču jādod man spēks negrēkot! Taču tā vienkārši nav!!! Tas nenotiek! Es zinu, kas ir slikts, un, kaut es to negribu darīt, es tieši to arī izdaru! Un tas notiek bieži. Tātad - es neesmu laba, bet man tādai vajadzētu būt.
Šodien es biju uz dievkalpojumu. Laiks šodien bija lietains, un kāds brālis uz baznīcu bija atnācis galošās, parastās melnās gumijas galošās. Es domāju, ka viņš bija vienīgais no draudzes, kurš nokļuva mājās ar sausām kājām. Taču pirmā doma, kas man sekundes simtdaļā izšāvās caur smadzenēm, bija - ar galošām? Baznīcā? Nākošajā sekundes simtdaļā bija doma - viņam ir sausas kājas, bet man nav. Tālākām domām vairs nav nozīmes. Taču man palika kauns. Par savām domām, par snobismu, par lepnību. Jo kas gan es esmu, lai tiesātu kādu par to, kas viņam kājās? Galvenais, ka viņš atnāca! Viņš bija dievkalpojumā, viņš saņēma grēku piedošanu, viņš piedalījās Vakarēdienā. Paldies Dievam!
Es pat nezinu, vai to varētu saukt par tiesāšanu,man tā nav ikdienas situācija. Parasti man ir vienalga, kas cilvēkiem mugurā vai kājās, galvenais, ka ir atnācis. Taču šodien man bija kauns, ka es par kaut ko tādu esmu vispār padomājusi, kaut vai sekundes simtdaļu. Es - labais cilvēks, kristiete - un sagrēkoju? Baznīcā??? Un tad nāca Svētais Gars, kurš atgādināja kādu Rakstu vietu. Jēzus teica, ka veselajiem ārsta nevajag, bet gan slimajiem to vajag. Jēzus teica, ka viņš nav nācis pie taisnajiem, bet gan pie grēciniekiem. Jēzus. Nāca. Pie. Grēciniekiem. Viņš. Labajiem. Cilvēkiem. Nav. Vajadzīgs.
Paldies Dievam, ka es esmu grēciniece, ja es tā drīkstu teikt. Jo es tāda patiešām esmu. Ja es esmu ''laba'', tad Jēzus pie manis neko nevar darīt. Man vajag Jēzu kā gaisu, kā ūdeni, jo es bez Viņa neesmu nekas.
Mīļais Tēt!
Piedod man manu lepnību. Piedod man manus grēkus. Nāc un esi manas dzīves Kungs. Mazgā mani no grēkiem un radi manī jaunu sirdi, kura netiesātu cilvēkus, bet gan mīlētu tos. Mīļais Dievs, Tu zini, cik ļoti Tu man esi nepieciešams. Ļauj man satvert Tavu roku un cieši pie tās turēties, līdz es laimīgi nokļūstu Mājās pie Tevis.
Jēzus Kristus vārdā,
Āmen!
P.S. Ja Tu lasi šo un arī pazīsti Jēzu, tad Tu zini, par ko es šodien rakstu. Bet, ja Tu nepazīsti Jēzu, tad es Tev vēlos pastāstīt, ka Viņš ir mīlošākais, varenākais un labākais Tēvs, Draugs un Brālis ikvienam. Viņam nekas nav par grūtu, Viņam neviens cilvēks nav tik slikts, lai no viņa novērstos, Viņš mīl pilnīgi ikvienu, arī Tevi. Varbūt Tev dzīvē šobrīd galīgi neiet, varbūt Tev ir tik daudz problēmu, ka Tu pat vairs neredzi gaismu tuneļa galā, cik liela tumsa ir ar Tevi un pār Tevi. Taču Viņš ir Gaisma, no kuras tumsa bēg. Dievs saka, kad Tu mani sauksi, Es tev atbildēšu. Piesauc Viņu, sauc Viņu, un Tava dzīve mainīsies.
Dievs to garantē, un Viņš nekad nemelo.
Rāda ziņas ar etiķeti Ceļš. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ceļš. Rādīt visas ziņas
svētdiena, 2014. gada 19. oktobris
trešdiena, 2014. gada 1. janvāris
Laimīgu Jauno gadu! :)
Hmm... cik sen es te neesmu bijusi? PUSOTRU GADU???
Mjā.... :D
Laimīgo Jauno gadu! Ziņās saka, šis būšot īpašs gads. Valūtas maiņa un citas lietas.... Lata, protams, ir žēl, bet ko tur vairs var darīt...
Man ir atvaļinājums no 23.12.2013. Šogad es tālredzīgi paņēmu atvaļinājumu arī 2. un 3. janvārī, jo atceros to ŠAUSMĪGO sajūtu, kad pamodos vēlā 2013.g. janvāra rītā... Pusmiegā laimīgi domāju, ka trakākais jau ir garām... Svētku burzma un troknis, ja tā to var saukt, jau ir garām... Tagad var pa īstam atpūsties, nesteidzīgi izbaudīt ģimenes kopā būšanu un brīvdienas... brīvdienas... brīvdienas?? skats pulkstenī - jau pusdienlaiks... nākošā doma - pēc pāris stundām jau būs tumšs... nākošā doma kā auksta ūdens šalts - bļāviens, rīt taču jāiet uz darbu!!!!!!
Tā nu šogad būs citādi. Rīt uz darbu ies visi, bet ne es. :) Jo es izbaudīšu brīvdienas.... :) :) :)
Pateicoties FLYlady, mana māja ir atkal tīra un kārtīga. Nebija nekāda stresa, viss tika pamazām izdarīts. Galvenais - šo kārtību uzturēt tad, kad visi atkal dosimies savās ikdienas gaitās. Man šajās brīvdienās bija rīti, kurus es vadīju rimtā nesteidzībā. Šie rīti, šodienu ieskaitot, balva man par mācīšanos no savām kļūdām.
Visās brīvdienās vai atvaļinājumos, kas ir garāki (kopskaitā) par 4-5 dienām, man vienmēr ir gadījies viens un tas pats. Kolīdz gadās diena, kurā es patiešām varu gulēt ILGI un NEVIENS mani nepamodina, manas brīvdienas un to plāni tiek sabojāti. Pirmkārt jau tāpēc, ka pamostoties vēlu, manu garastāvokli nespēj glābt pat doma - esmu izgulējusies! Es esmu nogulējusi pusi dienas, darbi netiks izdarīti un pats šausmīgākais - es vakarā laicīgi nevarēšu aizmigt, kas automātiski nozīmē to, ka rītā es nevarēšu pamosties un atkal gulēšu ilgi. Šajās brīvdienās man gadījās tāda diena, kad pēc vīra aiziešanas uz darbu, es aizvēru acis ''uz stundiņu'' (plkst. 7.00 no rīta), lai atverot acis ieraudzītu, ka laiks ir 12:03. Heh! Ko tur var teikt.... vakarā , piedodiet, naktī ap diviem es sapratu, ka man laikam beidzot nāk miegs :D Taču no rīta es vairs neļāvu sev gulēt.. Ja es pamodos ap pusastoņiem, es cēlos augšā, ja es pamodos ap deviņiem, es steidzīgi cēlos augšā. Līdz ar to, man bija klusi rīti tikai man, pārējie agrāk par 11-12 necēlās augšā. Brīnišķīgi!
Tā kā viss ir izdarīts, man bija laiks apskatīt un padomāt par lietām, kuras es jau sen biju atstājusi novārtā. Piemēram, 101 lieta 1001 dienā. Ha! Kad es par to atcerējos, man nāca smiekli. Tik vien bija, kā kaut ko uzrakstīt. Taču, kad es to pārlasīju, smiekli īsti vairs nenāca. Lai gan es par sarakstu jau biju aizmirsusi, bija lietas, kas jau bija kļuvušas par īstenību, nepieturoties pie saraksta.
Pēc nelielām pārdomām (izdzēst nafig to sarakstu vai reanimēt, JO trīs lietas ir labas lietas), nolēmu reanimēt. Saraksts ir tapšanas stadijā, publicēšu drīzumā. :)
Šodien Kristīgajā radio FM 101.8 skan dziesmas tikai latviešu valodā. Tā ir LKR dāvana mums, klausītājiem. Dievs ir labs, paldies Viņam!
Mjā.... :D
Laimīgo Jauno gadu! Ziņās saka, šis būšot īpašs gads. Valūtas maiņa un citas lietas.... Lata, protams, ir žēl, bet ko tur vairs var darīt...
Man ir atvaļinājums no 23.12.2013. Šogad es tālredzīgi paņēmu atvaļinājumu arī 2. un 3. janvārī, jo atceros to ŠAUSMĪGO sajūtu, kad pamodos vēlā 2013.g. janvāra rītā... Pusmiegā laimīgi domāju, ka trakākais jau ir garām... Svētku burzma un troknis, ja tā to var saukt, jau ir garām... Tagad var pa īstam atpūsties, nesteidzīgi izbaudīt ģimenes kopā būšanu un brīvdienas... brīvdienas... brīvdienas?? skats pulkstenī - jau pusdienlaiks... nākošā doma - pēc pāris stundām jau būs tumšs... nākošā doma kā auksta ūdens šalts - bļāviens, rīt taču jāiet uz darbu!!!!!!
Tā nu šogad būs citādi. Rīt uz darbu ies visi, bet ne es. :) Jo es izbaudīšu brīvdienas.... :) :) :)
Pateicoties FLYlady, mana māja ir atkal tīra un kārtīga. Nebija nekāda stresa, viss tika pamazām izdarīts. Galvenais - šo kārtību uzturēt tad, kad visi atkal dosimies savās ikdienas gaitās. Man šajās brīvdienās bija rīti, kurus es vadīju rimtā nesteidzībā. Šie rīti, šodienu ieskaitot, balva man par mācīšanos no savām kļūdām.
Visās brīvdienās vai atvaļinājumos, kas ir garāki (kopskaitā) par 4-5 dienām, man vienmēr ir gadījies viens un tas pats. Kolīdz gadās diena, kurā es patiešām varu gulēt ILGI un NEVIENS mani nepamodina, manas brīvdienas un to plāni tiek sabojāti. Pirmkārt jau tāpēc, ka pamostoties vēlu, manu garastāvokli nespēj glābt pat doma - esmu izgulējusies! Es esmu nogulējusi pusi dienas, darbi netiks izdarīti un pats šausmīgākais - es vakarā laicīgi nevarēšu aizmigt, kas automātiski nozīmē to, ka rītā es nevarēšu pamosties un atkal gulēšu ilgi. Šajās brīvdienās man gadījās tāda diena, kad pēc vīra aiziešanas uz darbu, es aizvēru acis ''uz stundiņu'' (plkst. 7.00 no rīta), lai atverot acis ieraudzītu, ka laiks ir 12:03. Heh! Ko tur var teikt.... vakarā , piedodiet, naktī ap diviem es sapratu, ka man laikam beidzot nāk miegs :D Taču no rīta es vairs neļāvu sev gulēt.. Ja es pamodos ap pusastoņiem, es cēlos augšā, ja es pamodos ap deviņiem, es steidzīgi cēlos augšā. Līdz ar to, man bija klusi rīti tikai man, pārējie agrāk par 11-12 necēlās augšā. Brīnišķīgi!
Tā kā viss ir izdarīts, man bija laiks apskatīt un padomāt par lietām, kuras es jau sen biju atstājusi novārtā. Piemēram, 101 lieta 1001 dienā. Ha! Kad es par to atcerējos, man nāca smiekli. Tik vien bija, kā kaut ko uzrakstīt. Taču, kad es to pārlasīju, smiekli īsti vairs nenāca. Lai gan es par sarakstu jau biju aizmirsusi, bija lietas, kas jau bija kļuvušas par īstenību, nepieturoties pie saraksta.
Pēc nelielām pārdomām (izdzēst nafig to sarakstu vai reanimēt, JO trīs lietas ir labas lietas), nolēmu reanimēt. Saraksts ir tapšanas stadijā, publicēšu drīzumā. :)
Šodien Kristīgajā radio FM 101.8 skan dziesmas tikai latviešu valodā. Tā ir LKR dāvana mums, klausītājiem. Dievs ir labs, paldies Viņam!
ceturtdiena, 2012. gada 15. marts
Taimeris
Nekas nenotiek tāpat vien. Ziemassvētkos manu dāvanu vidū bija arī taimeris rozā olas izskatā. Tiiik jauks! Taču dāvinātājai neatzinos, ka viens taimeris man jau ir - proti, tas, kurš ir plīts sastāvdaļa. Toreiz domāju - diez kur es šo rozā olu varētu izmantot?
Tagad zinu. Lai tīrītu māju! :D Lai noteiktu bērniem laiku datorspēlēm. Un arī laiku sev pie datora. Jo dators, precīzāk gan - internets, ir mana laika melnais caurums.
Mans 15 minūšu pārtraukums pie datora drīz būs beidzies, taimeris būs nozvanījis un es došos atkal berzt un pucēt māju.
Saulainu un siltu dienu!
*************************
Tagad zinu. Lai tīrītu māju! :D Lai noteiktu bērniem laiku datorspēlēm. Un arī laiku sev pie datora. Jo dators, precīzāk gan - internets, ir mana laika melnais caurums.
Mans 15 minūšu pārtraukums pie datora drīz būs beidzies, taimeris būs nozvanījis un es došos atkal berzt un pucēt māju.
Saulainu un siltu dienu!
*************************
svētdiena, 2012. gada 11. marts
Flying....
Kaut kas ir tajā FLYlady....
Es tagad eju BabySteps. Katru dienu pa kādai vienai jaunai lietai jeb ieradumam.
Man patīk, ka no rīta ieejot virtuvē, mani sagaida tīra izlietne, nokopts un tīrs galds, visi trauki un naži ir tīri. Iepriekš es mēdzu atstāt kādus traukus izlietnē pa nakti, ja trauku mazgājamajā mašīnā visam nepietika vietas, vai arī nesakopu virtuvi pavisam, tikai novācu traukus no galda, ja biju pārgurusi. Tagad tā vairs nav. Tīra virtuve motivē mani jaunajai dienai, un es pamazām sāku FLY (Finally Loving Yourself).
Parasti es mājas tīrīšanu atstāju uz sestdienu, un jau piektdien vakarā papildus nogurumam pievienojas stress - kā paspēt līdz sestdienas plkst. 13:
Vakar bija tieši tāds variants. Taču man bija tīra māja, pateicoties FLYlady padomiem.
Diemžēl es vēl nezinu, kā es to varēšu apvienot, kad bērniem sāksies skola. Ja es visu dienu esmu mājās, FLYlady plāns darbojas perfekti.
Pavasarīgu nedēļu!
***************************
Es tagad eju BabySteps. Katru dienu pa kādai vienai jaunai lietai jeb ieradumam.
Man patīk, ka no rīta ieejot virtuvē, mani sagaida tīra izlietne, nokopts un tīrs galds, visi trauki un naži ir tīri. Iepriekš es mēdzu atstāt kādus traukus izlietnē pa nakti, ja trauku mazgājamajā mašīnā visam nepietika vietas, vai arī nesakopu virtuvi pavisam, tikai novācu traukus no galda, ja biju pārgurusi. Tagad tā vairs nav. Tīra virtuve motivē mani jaunajai dienai, un es pamazām sāku FLY (Finally Loving Yourself).
Parasti es mājas tīrīšanu atstāju uz sestdienu, un jau piektdien vakarā papildus nogurumam pievienojas stress - kā paspēt līdz sestdienas plkst. 13:
- izgulēties,
- iztīrīt māju,
- uztaisīt pusdienas,
- aizbraukt iepirkties .
Vakar bija tieši tāds variants. Taču man bija tīra māja, pateicoties FLYlady padomiem.
Diemžēl es vēl nezinu, kā es to varēšu apvienot, kad bērniem sāksies skola. Ja es visu dienu esmu mājās, FLYlady plāns darbojas perfekti.
Pavasarīgu nedēļu!
***************************
piektdiena, 2012. gada 9. marts
Pārdomu laiks
Katru reizi, kad es ieskatos šeit, es jūtos kā neveiksminiece. Šeit ir redzamas lietas, kuras es nevarēju piepildīt. 101 lieta, svara zaudēšana, lasītāja dienasgrāmata.... Tie visi ir centieni mainīt savu dzīvi, kļūt laimīgākai, labākai, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Bet, ja jau šīs lietas nenostrādāja, tad ir divi varianti - kāpēc. 1. Tas man vienkārši neder; 2. Tam šobrīd nav piemērots laiks.
Pēdējā laikā man acīs iekrīt raksti, kuros tiek atgādināts, ka jāmainās ir pa mazam solītim. Visas jaunās lietas ir jāievieš pa-ma-zī-tēm. FLYLady ir sadaļa - BabySteps - katru dienu pa vienai jaunai lietai.
Ir gavēņa laiks šobrīd. Esmu atteikusies no kādas lietas, kas pēdējā laikā atņēma man daudz laika. Un domāju, domāju, domāju..... Par visu. Par dzīvi, par vīru, par bērniem, par sevi, par to, kas esmu un uz kurieni es eju, ko es gribu, kas man patīk, ko es neciešu, ko es mīlu, ko es ienīstu, ko es vēlos mainīt.
Vēl viena lieta, kas man atgādina par lūzeres statusu, ir tā, ka es šo vietu gribēju redzēt kā pozitīvu interneta vietni, bet šķiet, ka es tik žēlojos un žēlojos....
Kā tad īsti var mainīties? Un ar ko lai sāk?
****************************************
Pēdējā laikā man acīs iekrīt raksti, kuros tiek atgādināts, ka jāmainās ir pa mazam solītim. Visas jaunās lietas ir jāievieš pa-ma-zī-tēm. FLYLady ir sadaļa - BabySteps - katru dienu pa vienai jaunai lietai.
Ir gavēņa laiks šobrīd. Esmu atteikusies no kādas lietas, kas pēdējā laikā atņēma man daudz laika. Un domāju, domāju, domāju..... Par visu. Par dzīvi, par vīru, par bērniem, par sevi, par to, kas esmu un uz kurieni es eju, ko es gribu, kas man patīk, ko es neciešu, ko es mīlu, ko es ienīstu, ko es vēlos mainīt.
Vēl viena lieta, kas man atgādina par lūzeres statusu, ir tā, ka es šo vietu gribēju redzēt kā pozitīvu interneta vietni, bet šķiet, ka es tik žēlojos un žēlojos....
Kā tad īsti var mainīties? Un ar ko lai sāk?
****************************************
sestdiena, 2012. gada 3. marts
svētdiena, 2012. gada 1. janvāris
01.01.2012.
Jaunais gads ir atkal klāt!
Dieva mīlestību, žēlastību un svētību mums visiem!
******************************
Dieva mīlestību, žēlastību un svētību mums visiem!
******************************
svētdiena, 2011. gada 11. decembris
Kas ir sāpes?
Sāpes ir ticības pārbaudījums. Tas attiecas uz visu veidu sāpēm. Sāpes, kad tu esi slims. Sāpes, kad šķiet, ka tava sirds salūst mazos gabaliņos cita cilvēka rīcības dēļ. Sāpes, kad redzi ciešam tuvu cilvēku, un saproti, ka nespēj neko padarīt. Sāpes, kad redzi netaisnību. Sāpes, kad saproti, ka esi pieļāvis kļūdu un nodarījis pāri citam. Galu galā sāpes, kad tu sasit galvu uz atvērta virtuves skapīša durvju stūra.
Ko tu dari, kad tev sāp? Raudi? Jā, es arī tā daru. Dusmojies? Man arī tā bieži sanāk. Varbūt tu lamājies? Es domāju, ka sasitot galvu pret asu durvju stūri, daļai cilvēku pirmajās piecās sekundēs pēc tam paspruktu kāds asāks vārdiņš. Bet vai tu pateicies par sāpēm?
Kad man sākās šis nerva iekaisums, es no sākuma dusmojos. Pēc tam dusmojos un raudāju, beigās es raudāju un pateicos. Šodien es sapratu vismaz vienu iemeslu, kāds man no šīm pēdējo dienu neiedomājami spēcīgajām sāpēm labums. Es sajutos dzīva. Vitāla. Stipra Dievā. Šķita, ka sāpēm pieņemoties spēkā, no manis nokrita kādas smagas važas. Es biju krustcelēs aizgājusi pa nepareizu ceļu. Sāpes mani attīrīja. Tās palīdzēja man arī saprast kādas lietas priekš manas tālākās dzīves. Iezīmēja tālāko ceļu. Tāda vārdos netverama sajūta. Vieglums. Nāk prātā vārds - šķīstīta. Sāpju uguns šķīstīta. Un vēl - šīs atziņas, šīs sajūtas ir atbildēta lūgšana. Es pēc tā lūdzu, es to arī saņēmu. Sāpes bija Dieva izvēlēts veids, kā iegūt rezultātu.
Paldies Dievam. Slava Dievam! Sāpes ir kļuvušas par svētību. Kad tev sāp, tev ir izvēle. Tu vari pieņemt šīs sāpes, un tu vari arī nepieņemt. Tu vari palikt pazemībā un ciest, ticot, ka Dievs zin labāk, vai arī lādēt visu pasauli, trakot un tāpat ciest sāpes. Tu vari izciest sāpes un kļūt brīvs, tu vari arī apspiest sāpes sevī un nēsāt tās visu laiku sev līdz. Tu vari pieņemt mācību, tu vari arī atteikties, uzskatot, ka tāpat jau esi pietiekami gudrs. Tu vari saņemt svētību, un tu vari saņemt lāstu. Viss atkarīgs no tevis, no tavas izvēles.
Ko tu izvēlēsies, kad tev sāpēs?
Ko tu dari, kad tev sāp? Raudi? Jā, es arī tā daru. Dusmojies? Man arī tā bieži sanāk. Varbūt tu lamājies? Es domāju, ka sasitot galvu pret asu durvju stūri, daļai cilvēku pirmajās piecās sekundēs pēc tam paspruktu kāds asāks vārdiņš. Bet vai tu pateicies par sāpēm?
Kad man sākās šis nerva iekaisums, es no sākuma dusmojos. Pēc tam dusmojos un raudāju, beigās es raudāju un pateicos. Šodien es sapratu vismaz vienu iemeslu, kāds man no šīm pēdējo dienu neiedomājami spēcīgajām sāpēm labums. Es sajutos dzīva. Vitāla. Stipra Dievā. Šķita, ka sāpēm pieņemoties spēkā, no manis nokrita kādas smagas važas. Es biju krustcelēs aizgājusi pa nepareizu ceļu. Sāpes mani attīrīja. Tās palīdzēja man arī saprast kādas lietas priekš manas tālākās dzīves. Iezīmēja tālāko ceļu. Tāda vārdos netverama sajūta. Vieglums. Nāk prātā vārds - šķīstīta. Sāpju uguns šķīstīta. Un vēl - šīs atziņas, šīs sajūtas ir atbildēta lūgšana. Es pēc tā lūdzu, es to arī saņēmu. Sāpes bija Dieva izvēlēts veids, kā iegūt rezultātu.
Paldies Dievam. Slava Dievam! Sāpes ir kļuvušas par svētību. Kad tev sāp, tev ir izvēle. Tu vari pieņemt šīs sāpes, un tu vari arī nepieņemt. Tu vari palikt pazemībā un ciest, ticot, ka Dievs zin labāk, vai arī lādēt visu pasauli, trakot un tāpat ciest sāpes. Tu vari izciest sāpes un kļūt brīvs, tu vari arī apspiest sāpes sevī un nēsāt tās visu laiku sev līdz. Tu vari pieņemt mācību, tu vari arī atteikties, uzskatot, ka tāpat jau esi pietiekami gudrs. Tu vari saņemt svētību, un tu vari saņemt lāstu. Viss atkarīgs no tevis, no tavas izvēles.
Ko tu izvēlēsies, kad tev sāpēs?
Veselība ir dārga manta
Ja kāds nezin, kas sejas nerva iekaisums jebšu neiraļģija, tad es novēlu nekad neiepazīt šīs mokošās sāpes, kuras liek dažbrīd balansēt uz saprāta robežas (vismaz man). Nu bet ja kāds zin, kas tas ir, tad es pievienojos šim klubiņam. Nekad nebūtu domājusi, ka kaut kas tāds notiks ar mani. Cik mierinoša doma, ka Jēzus nav mani atstājis! Katrā manā sāpju minūtē Viņš bija ar mani un joprojām ir! Visgrūtāk laikam bija caur tām ļoti stiprajām sāpēm pateikt Dievam paldies. Paldies par sāpēm, paldies, ka jācieš, paldies, ka neesmu viena, paldies par visu, kaut gan man nav ne jausmas, kādēļ man tik ļoti jācieš. Taču esmu piedzīvojusi, ka tad, kad caur sāpēm un asarām pateicos Dievam par to, kas notiek, pēc pavsam neilga laika Dievs parāda - lūk, kāpēc tam bja notikt! Bez tam, ja jau tu lūdz Dievam - izmaini mani! - Dievs piedāvā tev situāciju un saka - lūdzu! Tu gribēji mainīties, šī ir tava iespēja. Un tad jau izvēle ir tavās rokās. Šodien Dievs visu tik brīnišķīgi nokārtoja. Piezvanīju, uzreiz tiku pie ģimenes ārsta, saņēmu receptes un nopirku zāles. Nu lēkmes ir nedaudz retāk, sāp nedaudz mazāk. Lai slava Dievam!
Kad sāp, tad var novērtēt savādāk brīžus, kad nesāp nekas.
Taču tad, kad nesāp, Dievs saņem mazāk pateicību.
***************************************
Kad sāp, tad var novērtēt savādāk brīžus, kad nesāp nekas.
Taču tad, kad nesāp, Dievs saņem mazāk pateicību.
***************************************
ceturtdiena, 2011. gada 3. novembris
Jau rudens...
Pilnīgi neticami, taču ir jau novembris! Vai vēl kādam šķiet, ka laiks skrien neticami ātri? Šobrīd man šķiet, ka es esmu iekļuvusi neticami ātrā karuselī. Dzīve joņo, paraujot mani līdz.
Tik daudz kas ir noticis. Gan labs, gan slikts, jo dzīvē viss ir līdzsvarā. Šodien runāju ar skolas psihologu par bērniem. Sapratu, ka kopš pagājušā gada, kad mums bija līdzīga saruna, nekas nav mainījies. Ja nu vienīgi man ir izoperēta kāja (beidzot!!!) un vectēvs ir smagi slims. Bet savādāk viss ir tāpat. Stress tas pats, haoss tas pats, problēmas tās pašas. Tas ir briesmīgi.
Mani sajūsmina šis rudens. Tas ir skaists, krāsains rudens. Es neatceros, kad vēl tik vēlu ir bijušas lapas kokos. Kad tik ilgi ir bijis silti. Tas ir forši! Nav ne vēsts no slapjdraņķa un dubļiem, ar ko man parasti asociējas rudens.
Nesteidzīgas sarunas, atelpa, tējas krūze, vēli rīti, izgulēts miegs, tukša diena plānotājā, pāris stundas vienatnē mājās - pēc tā es šorīd ilgojos.
*********************************************
Tik daudz kas ir noticis. Gan labs, gan slikts, jo dzīvē viss ir līdzsvarā. Šodien runāju ar skolas psihologu par bērniem. Sapratu, ka kopš pagājušā gada, kad mums bija līdzīga saruna, nekas nav mainījies. Ja nu vienīgi man ir izoperēta kāja (beidzot!!!) un vectēvs ir smagi slims. Bet savādāk viss ir tāpat. Stress tas pats, haoss tas pats, problēmas tās pašas. Tas ir briesmīgi.
Mani sajūsmina šis rudens. Tas ir skaists, krāsains rudens. Es neatceros, kad vēl tik vēlu ir bijušas lapas kokos. Kad tik ilgi ir bijis silti. Tas ir forši! Nav ne vēsts no slapjdraņķa un dubļiem, ar ko man parasti asociējas rudens.
Nesteidzīgas sarunas, atelpa, tējas krūze, vēli rīti, izgulēts miegs, tukša diena plānotājā, pāris stundas vienatnē mājās - pēc tā es šorīd ilgojos.
*********************************************
ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris
Saule!
Šonedēļ katru dienu spīd saule, kas mani bezgala priecē! Es biju noilgojusies pēc tās! Man patīk, kā tā izgaismo māju, man patīk gaismas četrstūri uz grīdas, kas rodas, kad saule iespīd pa jumta logiem. Rodas spēks no gaismas daudzuma vien! Un nekas, ka ārā visu laiku ir vairāk par mīnus 10 grādiem, es ārā neeju. :)
************************************
************************************
otrdiena, 2011. gada 4. janvāris
Ilgas
Kas tas ir - kad sirds grib izkāpt no krūtīm un aiziet pa ceļu uz vietu, kur debesmala satiekas ar koku galotnēm? Kas ir tas, kas acīm liek urbties tālumā, ieraudzīt neieraugāmo aiz horizonta līnijas? Kas ir tas, kas atvējo skumjas pievakarē, kad krēslo, kad diena jau ir beigusies, bet nakts vēl nav atnākusi? Kas ir tas, kad sirdij liek nodrebēt skumjās, raugoties degošas sveces asarās? Pēc kā ilgojas dvēsele, skatoties aizlidojošos gājputnu kāšos? Kāpēc asara nodevīgi mirdz acs kaktiņā, kad vajadzētu smaidīt, smieties, gavilēt kopā ar pārējiem? Kāpēc dažbrīd ieraugi sevi kā no malas, kā filmā, kad viss kustas tev apkārt, bet tu stāvi ar sasalušu dvēseli un nespēj pat pakustēties? Kas ir tas, ka liek atsaukties maza bērna smaidam? Kas tas ir?
Es dažreiz ilgojos aizlidot... Tālu.... kur nav neviena, kas varētu sāpināt... Maldīgi domāju, ka tur kur manis nav, viss ir labi un gaiši.... Dažreiz es ilgojos nomirt... ietīties tumsas mīkstajos palagos un paslēpties.... Ilgojos aizmigt miegā bez sapņiem.... lai netraucē.... Ilgojos pēc klusuma, kas iestājas naktī... Ilgojos pēc jaunas dienas, kas dod iespēju sākt visu no jauna... Ilgojos pēc saules, uz kuru skatīties ar aizvērtām acīm... Vēl es ilgojos ilgoties pēc tā, kas es esmu .... Es ilgojos pēc tā, lai nesāp raugoties leduspuķēs... Ilgojos pēc uguns, kas silda, bet nededzina, ja pieiet par tuvu... Ilgojos, lai manī beidzas ledus laikmets un sākas vasara, tieši sniega kupenu vidū! Lai izkūst sniegs un ledus! Lai netīrā sniegūdens straumes aiznes visus sārņus! Lai svaigais gaiss, kas pilns plaukstoša spēka, atspirdzina kā malks auksta ūdens karstā dienā! Un lai uzdīgst sēkla, kas iesēta! Jo sēklai spēku dod ilgas izspraukties no zemes un ieraudzīt līdz šim neieraugāmo....
Es baidos, ka kādā rītā es varētu pamosties un vairs neilgoties ne pēc kā.....
***************************************
Es dažreiz ilgojos aizlidot... Tālu.... kur nav neviena, kas varētu sāpināt... Maldīgi domāju, ka tur kur manis nav, viss ir labi un gaiši.... Dažreiz es ilgojos nomirt... ietīties tumsas mīkstajos palagos un paslēpties.... Ilgojos aizmigt miegā bez sapņiem.... lai netraucē.... Ilgojos pēc klusuma, kas iestājas naktī... Ilgojos pēc jaunas dienas, kas dod iespēju sākt visu no jauna... Ilgojos pēc saules, uz kuru skatīties ar aizvērtām acīm... Vēl es ilgojos ilgoties pēc tā, kas es esmu .... Es ilgojos pēc tā, lai nesāp raugoties leduspuķēs... Ilgojos pēc uguns, kas silda, bet nededzina, ja pieiet par tuvu... Ilgojos, lai manī beidzas ledus laikmets un sākas vasara, tieši sniega kupenu vidū! Lai izkūst sniegs un ledus! Lai netīrā sniegūdens straumes aiznes visus sārņus! Lai svaigais gaiss, kas pilns plaukstoša spēka, atspirdzina kā malks auksta ūdens karstā dienā! Un lai uzdīgst sēkla, kas iesēta! Jo sēklai spēku dod ilgas izspraukties no zemes un ieraudzīt līdz šim neieraugāmo....
Es baidos, ka kādā rītā es varētu pamosties un vairs neilgoties ne pēc kā.....
***************************************
svētdiena, 2011. gada 2. janvāris
2011. gada lozungs
Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!/Rom.12:21/
******************************
sestdiena, 2011. gada 1. janvāris
1. janvāris!
Gada sākums vienmēr ir iemesls, lai sāktu jaunu dzīvi, atmest sliktos paradumus un sākt darīt daudzas labas lietas. Taču.... tās ir lamatas! Brīdī, kad saproti, ka nesanāk, nu vienkārši nav iespējams vienā dienā dienā no parasta cilvēka kļūt par perfektu cilvēku, var iekrist tādā depresijā, ka maz neliekas. Tad nu lai es arī šogad neiekristu šajās lamatās, no visām pusēm (radio, TV, prese) man skan brīdinājums -
Ar labiem nodomiem bruģēts ceļš ved uz elli!
Man nav ne jausmas, kas ir autors, taču teiciens ļoti pareizs!
Ja gribat sākt kaut ko jaunu, atmest ko sliktu, sāciet, piemēram, 3 janvārī!
Lai Dieva žēlastībām un svētībām pilns jaunais 2011. gads!
*******************************************
Ar labiem nodomiem bruģēts ceļš ved uz elli!
Man nav ne jausmas, kas ir autors, taču teiciens ļoti pareizs!
Ja gribat sākt kaut ko jaunu, atmest ko sliktu, sāciet, piemēram, 3 janvārī!
Lai Dieva žēlastībām un svētībām pilns jaunais 2011. gads!
*******************************************
otrdiena, 2010. gada 14. decembris
Siena
Dzejolis no grāmatas, ko šobrīd lasu.
No galda viņus uzlūkoja kāzu bilde,
Bet viņu dzīves ritēja jau šķirti.
Kaut gluži nebij' mirusi vēl mīla,
Bet nespēja tā izluzties caur sienu,
Ne vārdi spēja to, ne pieskārieni.
Tie pazaudēja viens otru.
Kaut kur starp mantinieka pirmo zobu
Un pastarīša izlaidumu.
Kaut, gadiem ejot, abi ļoti centās
Savas peronības mīklu atrisināt,
Bet darīja to katrs par sevi
Un negulētās naktis otram slēpa.
Un reizēm naktīs viņa raudāja un lūdza,
Lai mēmais klusums atbildi tai sniegtu,
Bet krāca viņš kā lācis ziemas miegā
Pat nejuzdams, cik ļoti viņa cieta.
Reiz brīdī intīmā viņš gribēja tai atklāt,
Cik ļoti baidās nomirt, pazust, nebūt,
Bet, kaunoties no savas kailās dvēseles,
Viņš teica: ''Cik tev skaistas krūtis!''
Bet viņa aizrāvās ar glezniecības mākslu
Un gāja kursos, jauca spilgtas krāsas,
Un sūdzējās tad savām bēdu māsām,
Cik nejūtīgi esot vīieši.
Viņš savā birojā kā kapā paslēpās,
Un prātu tina skaitļu līķautā,
Ar klientu skaitu apsedzās.
Tā lēnām auga vienaldzības siena,
Kas kļuva biezāka ar katru dienu.
Un kādā brīdī, sniedzoties pēc otra,
Tie saprata, ka nespēj piekļūt klāt.
Un, izbijušies mūra aukstā, klusā,
Tie atrāvās no svešinieka otrā pusē.
Jo mīlestība nemirst īsā dusmu brīdī,
Tā nemirst karstai miesai pazaudējot kvēli.
Tā mirst no nespēka un bezcerības
Tā mūra pakājē, ko uzveikt nevarēja.
/Autors nezināms/
*********************************************
No galda viņus uzlūkoja kāzu bilde,
Bet viņu dzīves ritēja jau šķirti.
Kaut gluži nebij' mirusi vēl mīla,
Bet nespēja tā izluzties caur sienu,
Ne vārdi spēja to, ne pieskārieni.
Tie pazaudēja viens otru.
Kaut kur starp mantinieka pirmo zobu
Un pastarīša izlaidumu.
Kaut, gadiem ejot, abi ļoti centās
Savas peronības mīklu atrisināt,
Bet darīja to katrs par sevi
Un negulētās naktis otram slēpa.
Un reizēm naktīs viņa raudāja un lūdza,
Lai mēmais klusums atbildi tai sniegtu,
Bet krāca viņš kā lācis ziemas miegā
Pat nejuzdams, cik ļoti viņa cieta.
Reiz brīdī intīmā viņš gribēja tai atklāt,
Cik ļoti baidās nomirt, pazust, nebūt,
Bet, kaunoties no savas kailās dvēseles,
Viņš teica: ''Cik tev skaistas krūtis!''
Bet viņa aizrāvās ar glezniecības mākslu
Un gāja kursos, jauca spilgtas krāsas,
Un sūdzējās tad savām bēdu māsām,
Cik nejūtīgi esot vīieši.
Viņš savā birojā kā kapā paslēpās,
Un prātu tina skaitļu līķautā,
Ar klientu skaitu apsedzās.
Tā lēnām auga vienaldzības siena,
Kas kļuva biezāka ar katru dienu.
Un kādā brīdī, sniedzoties pēc otra,
Tie saprata, ka nespēj piekļūt klāt.
Un, izbijušies mūra aukstā, klusā,
Tie atrāvās no svešinieka otrā pusē.
Jo mīlestība nemirst īsā dusmu brīdī,
Tā nemirst karstai miesai pazaudējot kvēli.
Tā mirst no nespēka un bezcerības
Tā mūra pakājē, ko uzveikt nevarēja.
/Autors nezināms/
*********************************************
otrdiena, 2010. gada 26. oktobris
otrdiena, 2010. gada 19. oktobris
Mana dvēsele gavilē...
Vārdi no dziesmas, kas šobrīd skan.
Bet es pati arī tā šobrīd jūtos. Gribas apskaut visu pasauli!!! Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka šodien bija laiks sarunai ar Dievu jau no paša rīta. Lai gan diena ir apmākusies, es priecājos. :)
Pēdējā laikā skrienu kā vāvere ritenī. Ceļos 6:30 un gulēt eju 23:30, ne agrāk. Nogurums mežonīgs, viss notiek skrienot, apkārtējie krīt uz nerviem, stress, kašķi, nav, ko vilkt mugurā, saule spīd par maz, mašīna jāved uz servisu, ar bērniem jāaprunājas un arī vīram laiks jāvelta, adīklis pievelk kā milzīgs magnēts, solot atslābināšanos un iegrimšanu pasaulē, kur nav problēmu, ēst jātaisa, drēbes jāieliek veļasmašīnā, grīda jāizslauka, vīram krekli jāgludina, jāparaksta bērnu dienasgrāmatas un tā tālāk, un tā joprojām..... Tāpēc es vakar uzrakstīju ideālo dienas režīmu, kas, protams, nekad netiks ievērots 100%, bet dos kaut vai nelielas vadlīnijas. Pirmais punkts ir Dievs. Laiks lūgšanai un sarunai. Pēdējā laikā es tam nespēju atrast laiku, aizmirstot, ka tieši lūgšana ir tā, kas ļauj dienu iesākt pareizi. Kas dod spēku nenogurt. Kas dod vairāk laika. Tiešām, tas ir brīnumaini! Kad es lūdzu, šķiet, ka diennaktī ir pāris stundām vairāk! Daudz vairāk var paspēt, daudz vairāk var izdarīt. Un galvenais - bez tā lielā stresa! :)
Dievs ir brīnišķīgs! Kad es jūtos kā tuksnesis, Viņš ir tas, kas iedod man tik nepieciešamo ūdeni, kas mani ceļ jaunai dzīves dienai! Ak, cik brīnišķīga ir diena, kurā es veltu laiku Dievam! Un cik daudzkārt brīnišķīgāks ir Dievs, kurš pievēršas man, kad es Viņu saucu, un atbild manam saucienam! :) Dievs, es Tev pateicos, pateicos, pateicos!!! :)
******************************************
Bet es pati arī tā šobrīd jūtos. Gribas apskaut visu pasauli!!! Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka šodien bija laiks sarunai ar Dievu jau no paša rīta. Lai gan diena ir apmākusies, es priecājos. :)
Pēdējā laikā skrienu kā vāvere ritenī. Ceļos 6:30 un gulēt eju 23:30, ne agrāk. Nogurums mežonīgs, viss notiek skrienot, apkārtējie krīt uz nerviem, stress, kašķi, nav, ko vilkt mugurā, saule spīd par maz, mašīna jāved uz servisu, ar bērniem jāaprunājas un arī vīram laiks jāvelta, adīklis pievelk kā milzīgs magnēts, solot atslābināšanos un iegrimšanu pasaulē, kur nav problēmu, ēst jātaisa, drēbes jāieliek veļasmašīnā, grīda jāizslauka, vīram krekli jāgludina, jāparaksta bērnu dienasgrāmatas un tā tālāk, un tā joprojām..... Tāpēc es vakar uzrakstīju ideālo dienas režīmu, kas, protams, nekad netiks ievērots 100%, bet dos kaut vai nelielas vadlīnijas. Pirmais punkts ir Dievs. Laiks lūgšanai un sarunai. Pēdējā laikā es tam nespēju atrast laiku, aizmirstot, ka tieši lūgšana ir tā, kas ļauj dienu iesākt pareizi. Kas dod spēku nenogurt. Kas dod vairāk laika. Tiešām, tas ir brīnumaini! Kad es lūdzu, šķiet, ka diennaktī ir pāris stundām vairāk! Daudz vairāk var paspēt, daudz vairāk var izdarīt. Un galvenais - bez tā lielā stresa! :)
Dievs ir brīnišķīgs! Kad es jūtos kā tuksnesis, Viņš ir tas, kas iedod man tik nepieciešamo ūdeni, kas mani ceļ jaunai dzīves dienai! Ak, cik brīnišķīga ir diena, kurā es veltu laiku Dievam! Un cik daudzkārt brīnišķīgāks ir Dievs, kurš pievēršas man, kad es Viņu saucu, un atbild manam saucienam! :) Dievs, es Tev pateicos, pateicos, pateicos!!! :)
******************************************
sestdiena, 2010. gada 2. oktobris
...
Es tik adu un adu, un adu.... Vasarā nebija laika, tāpēc tagad atgūstu nokavēto :)
http://chandashobiji.blogspot.com/
****************************************
http://chandashobiji.blogspot.com/
****************************************
svētdiena, 2010. gada 5. septembris
Septembris ir klāt!
Nelāgi man ir sācies šis burvīgais mēnesis, esmu saaukstējusies. Temperatūras vairs nav, toties sāpošs kakls un iesnas ir ar uzviju. Rīt iešu pie ārsta....
Meita ir sajūsmā par skolu. Ha! Ceru, ka tas ir uz ilgu! Ar pirmklasniekiem neko nevar zināt.... Piektdien skolotāja saprata, ka mans meitēns nav no klusajām. :) Dēls arī priecājas. Es jau arī sāku ieiet sliedēs. Tā arī nesapratu, par ko man bija tāds STRESS 1. septembrī.....
********************************************
Meita ir sajūsmā par skolu. Ha! Ceru, ka tas ir uz ilgu! Ar pirmklasniekiem neko nevar zināt.... Piektdien skolotāja saprata, ka mans meitēns nav no klusajām. :) Dēls arī priecājas. Es jau arī sāku ieiet sliedēs. Tā arī nesapratu, par ko man bija tāds STRESS 1. septembrī.....
********************************************
sestdiena, 2010. gada 21. augusts
....
Es dažreiz domāju, kā cilvēkiem izdodas palikt laimīgiem. Nevis kļūt, bet tieši palikt laimīgiem....
***************************************
***************************************
Abonēt:
Ziņas (Atom)