Labie cilvēki

Es šodien sapratu, ka es dzīvoju ar domu - kristieši ir labi cilvēki. Tā kā viņi pazīst Dievu, viņi zina, kas ir grēks. Un, ja viņi pazīst Dievu un zina par grēku, tad - loģiski! - viņiem vajadzētu negrēkot un būt labiem cilvēkiem. Jo grēks ir slikts, un arī grēcinieki ir slikti cilvēki.

Nu tas tā nedaudz pārspīlēti, bet doma ir skaidra. Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka es esmu kristiete, pazīstu Dievu un zinu, kas ir grēks. Teorētiski man vajadzētu būt labam cilvēkam un negrēkot, piemēram - dusmoties ir grēks. Tātad, man nevajadzētu būt dusmīgai un, piemēram, man nevajadzētu kliegt uz bērniem. Dievam taču jādod man spēks negrēkot! Taču tā vienkārši nav!!! Tas nenotiek! Es zinu, kas ir slikts, un, kaut es to negribu darīt, es tieši to arī izdaru! Un tas notiek bieži. Tātad - es neesmu laba, bet man tādai vajadzētu būt.

Šodien es biju uz dievkalpojumu. Laiks šodien bija lietains, un kāds brālis uz baznīcu bija atnācis galošās, parastās melnās gumijas galošās. Es domāju, ka viņš bija vienīgais no draudzes, kurš nokļuva mājās ar sausām kājām. Taču pirmā doma, kas man sekundes simtdaļā izšāvās caur smadzenēm, bija - ar galošām? Baznīcā? Nākošajā sekundes simtdaļā bija doma - viņam ir sausas kājas, bet man nav. Tālākām domām vairs nav nozīmes. Taču man palika kauns. Par savām domām, par snobismu, par lepnību. Jo kas gan es esmu, lai tiesātu kādu par to, kas viņam kājās? Galvenais, ka viņš atnāca! Viņš bija dievkalpojumā, viņš saņēma grēku piedošanu, viņš piedalījās Vakarēdienā. Paldies Dievam!

Es pat nezinu, vai to varētu saukt par tiesāšanu,man tā nav ikdienas situācija. Parasti man ir vienalga, kas cilvēkiem mugurā vai kājās, galvenais, ka ir atnācis. Taču šodien man bija kauns, ka es par kaut ko tādu esmu vispār padomājusi, kaut vai sekundes simtdaļu. Es - labais cilvēks, kristiete - un sagrēkoju? Baznīcā??? Un tad nāca Svētais Gars, kurš atgādināja kādu Rakstu vietu. Jēzus teica, ka veselajiem ārsta nevajag, bet gan slimajiem to vajag. Jēzus teica, ka viņš nav nācis pie taisnajiem, bet gan pie grēciniekiem. Jēzus. Nāca. Pie. Grēciniekiem. Viņš. Labajiem. Cilvēkiem. Nav. Vajadzīgs.

Paldies Dievam, ka es esmu grēciniece, ja es tā drīkstu teikt. Jo es tāda patiešām esmu. Ja es esmu ''laba'', tad Jēzus pie manis neko nevar darīt. Man vajag Jēzu kā gaisu, kā ūdeni, jo es bez Viņa neesmu nekas.

Mīļais Tēt!
Piedod man manu lepnību. Piedod man manus grēkus. Nāc un esi manas dzīves Kungs. Mazgā mani no grēkiem un radi manī jaunu sirdi, kura netiesātu cilvēkus, bet gan mīlētu tos. Mīļais Dievs, Tu zini, cik ļoti Tu man esi nepieciešams. Ļauj man satvert Tavu roku un cieši pie tās turēties, līdz es laimīgi nokļūstu Mājās pie Tevis.
Jēzus Kristus vārdā,
Āmen!

P.S. Ja Tu lasi šo un arī pazīsti Jēzu, tad Tu zini, par ko es šodien rakstu. Bet, ja Tu nepazīsti Jēzu, tad es Tev vēlos pastāstīt, ka Viņš ir mīlošākais, varenākais un labākais Tēvs, Draugs un Brālis ikvienam. Viņam nekas nav par grūtu, Viņam neviens cilvēks nav tik slikts, lai no viņa novērstos, Viņš mīl pilnīgi ikvienu, arī Tevi. Varbūt Tev dzīvē šobrīd galīgi neiet, varbūt Tev ir tik daudz problēmu, ka Tu pat vairs neredzi gaismu tuneļa galā, cik liela tumsa ir ar Tevi un pār Tevi. Taču Viņš ir Gaisma, no kuras tumsa bēg. Dievs saka, kad Tu mani sauksi, Es tev atbildēšu. Piesauc Viņu, sauc Viņu, un Tava dzīve mainīsies.
Dievs to garantē, un Viņš nekad nemelo.

Lūgšana

Kungs, ļauj man ar dvēseles mieru sagaidīt visu, ko nesīs šī diena.
Ļauj man pilnībā nodoties Tavai svētajai gribai.
Sagatavo mani katrai šīs dienas stundai, māci un sniedz atbalstu.
Lai kādas ziņas es saņemtu šodien, iemāci tās uzņemt ar mierīgu dvēseli un stingru pārliecību, ka visu lemj Tava svētā griba.
Vadi manas domas un jūtas visos darbos un vārdos.
Ikvienā nejaušībā neļauj man aizmirst, ka viss ir Tevis sūtīts.
Iemāci mani sapratīgi un taisni izturēties pret katru manas ģimenes locekli, nevienu nesatraucot un nesarūgtinot.
Kungs, dod man spēku pārciest šīs dienas nogurumu un notikumus.
Vadi manu gribu un māci lūgties, paciest, piedod un mīlēt.

/No pāris gadus vecas draudzes avīzes/

********************************************

Lūgšana

Es lūdzu, Kungs, atbrīvo mani vienu reizi par visām no vēlēšanās izlikties. Piedod, ka esmu tik norūpējies par iespaidu, ko atstāju, ka satraucos, ko citi par mani domā. Piedod, ka vēlos izrādīties citiem, aizmirstot būt sev pašam, ka skaužu citu talantus, aizmirstot attīstīt savējos.
Piedod par laiku, kas izšķiests, radot mākslīgu iespaidu par sevi; piedod par laiku, kas pazaudēts, būvējot savu tēlu. Ļauj, lai es beidzot atveros pret citiem, lai caur viņiem Tu pats, Kungs, vari nākt pie manis kā pie sava drauga. Tad es beidzot kļūšu par cilvēku, par kādu Tu sapņo savā mīlestībā, jo es būšu Tavs dēls, Tēvs, un manu brāļu brālis.

Mišels Kuā

*************************************************

Mana sirds ir gatava

Mana sirds ir gatava, mans Dievs, mana sirds ir gatava.
Saki, ko Tu sagaidi, liec man to saprast. Es šaubos neziņā, Kungs, sūti savu gaismu un savu patiesību.
Uzklausi, Kungs, uzklausi manu lūgšanu, Tu, kas esi tuvu visiem, kas Tevi patiesi piesauc, es steidzos pie Tevis tā, it kā visa mana līdzšinējā dzīve būtu mirusi. Tevī, kas esi jaunās dzīves likums, es likšu visus savus likumus.
Ak, gaisma, ak, patiesības gaisma, aizdzen no manis šodien visu maldu tumsu! Baro mani ar patiesības maizi un dzirdini ar pestīšanas ūdeni! Lai es satieku Tevi, Kungs, Tavā mīlestībā tā, kā es vēlētos Tevi
satikt mūžībā!

Gijoms de Sentjerī

***************************************************