4. maijs

Tā vien gribas pavisam nekristīgi nobļauties - šis sasodītais 4. maijs! Saprotiet mani pareizi, man nekas nav iebilstams pret valsts svētkiem, vēl vairāk - šī diena ir mana dēla dzimšanas diena! BET!

Pagājušajā gadā naktī uz 4. maiju dēlam briesmīgi sāpēja auss. Viņam bija tāds iekaisums, ka visu maiju viņš ārstējās. Šogad ir vēl trakāk. Naktī uz 4. maiju meitai kļuva slikti. Tie, kas zin manas meitas veselības stāvokli, zin arī, kas ir par vainu. Stāvoklis neuzlabojās arī šodien, tāpēc viņa šobrīd atrodas BKUS Vienības gatvē. Dēls dzimšanas dienu svinēja bez mammas un māsas, kuras tobrīd atradās slimnīcā.

Ļoti ceru, ka rīt mēs būsim mājās pilnā sastāvā. Man gribas raudāt. Katru reizi (paldies Dievam, tas ir ļoti reti!!!), kad kāds no bērniem nav mājās, es.... uztraucos, skumstu, raizējos.... Ak, Dievs, es Tevi lūdzu, uzlabo meitas veselības stāvokli, lai viņa rīt var doties mājup! Viņa ir slimnīcā, es tagad mājās. Rīt aizvedīšu dēlu uz skolu un braukšu uz slimnīcu pie meitas...

Saprotu, ka vaina nav datumā, un tomēr - šis sasodītais, sasodītais 4. maijs!

*******************************************

Braukšanas stils

Braucu pa Jūrmalas šoseju, pa pirmo joslu, ar ātrumu 90 km/h. Jā, jā, es nejokoju. :) Tagad es braucu prātīgi. Pagaidām. Pa otro joslu man gabaliņu priekšā brauca džips. Pēc brīža džips sāka samazināt ātrumu. Kad džipa aizmugure bija vienā līmenī ar manas mašīnas priekšu, viņš ieslēdza labo pagriezienu rādītāju un sāka manevru. Es paspēju noraut stūri pa labi un nospiedu signālu. Džips pārkārtojās uz trešo joslu un pazuda lielā ātrumā. Pēc brīža līdzīgu manevru mēģināja izdarīt cita mašīna, tikai šī nepazuda, bet gan turpināja ceļu, braucot man pa priekšu. Man gandrīz apstājās sirds, ka es jums saku! Un es biju tik ceļa sākumā! Kad mana sirds atkal sitās normālā ritmā, es sāku apsvērt atgriešanos pie agresīva braukšanas stila, jo braucot pa Jūrmalas šoseju ar 90 km/h es laikam esmu neredzama citu mašīnu vadītājiem!!!

*************************************************