otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

Mana dvēsele gavilē...

Vārdi no dziesmas, kas šobrīd skan.
Bet es pati arī tā šobrīd jūtos. Gribas apskaut visu pasauli!!! Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka šodien bija laiks sarunai ar Dievu jau no paša rīta. Lai gan diena ir apmākusies, es priecājos. :)

Pēdējā laikā skrienu kā vāvere ritenī. Ceļos 6:30 un gulēt eju 23:30, ne agrāk. Nogurums mežonīgs, viss notiek skrienot, apkārtējie krīt uz nerviem, stress, kašķi, nav, ko vilkt mugurā, saule spīd par maz, mašīna jāved uz servisu, ar bērniem jāaprunājas un arī vīram laiks jāvelta, adīklis pievelk kā milzīgs magnēts, solot atslābināšanos un iegrimšanu pasaulē, kur nav problēmu, ēst jātaisa, drēbes jāieliek veļasmašīnā, grīda jāizslauka, vīram krekli jāgludina, jāparaksta bērnu dienasgrāmatas un tā tālāk, un tā joprojām..... Tāpēc es vakar uzrakstīju ideālo dienas režīmu, kas, protams, nekad netiks ievērots 100%, bet dos kaut vai nelielas vadlīnijas. Pirmais punkts ir Dievs. Laiks lūgšanai un sarunai. Pēdējā laikā es tam nespēju atrast laiku, aizmirstot, ka tieši lūgšana ir tā, kas ļauj dienu iesākt pareizi. Kas dod spēku nenogurt. Kas dod vairāk laika. Tiešām, tas ir brīnumaini! Kad es lūdzu, šķiet, ka diennaktī ir pāris stundām vairāk! Daudz vairāk var paspēt, daudz vairāk var izdarīt. Un galvenais - bez tā lielā stresa! :)

Dievs ir brīnišķīgs! Kad es jūtos kā tuksnesis, Viņš ir tas, kas iedod man tik nepieciešamo ūdeni, kas mani ceļ jaunai dzīves dienai! Ak, cik brīnišķīga ir diena, kurā es veltu laiku Dievam! Un cik daudzkārt brīnišķīgāks ir Dievs, kurš pievēršas man, kad es Viņu saucu, un atbild manam saucienam! :) Dievs, es Tev pateicos, pateicos, pateicos!!! :)

******************************************

Nav komentāru: