otrdiena, 2010. gada 4. maijs

4. maijs

Tā vien gribas pavisam nekristīgi nobļauties - šis sasodītais 4. maijs! Saprotiet mani pareizi, man nekas nav iebilstams pret valsts svētkiem, vēl vairāk - šī diena ir mana dēla dzimšanas diena! BET!

Pagājušajā gadā naktī uz 4. maiju dēlam briesmīgi sāpēja auss. Viņam bija tāds iekaisums, ka visu maiju viņš ārstējās. Šogad ir vēl trakāk. Naktī uz 4. maiju meitai kļuva slikti. Tie, kas zin manas meitas veselības stāvokli, zin arī, kas ir par vainu. Stāvoklis neuzlabojās arī šodien, tāpēc viņa šobrīd atrodas BKUS Vienības gatvē. Dēls dzimšanas dienu svinēja bez mammas un māsas, kuras tobrīd atradās slimnīcā.

Ļoti ceru, ka rīt mēs būsim mājās pilnā sastāvā. Man gribas raudāt. Katru reizi (paldies Dievam, tas ir ļoti reti!!!), kad kāds no bērniem nav mājās, es.... uztraucos, skumstu, raizējos.... Ak, Dievs, es Tevi lūdzu, uzlabo meitas veselības stāvokli, lai viņa rīt var doties mājup! Viņa ir slimnīcā, es tagad mājās. Rīt aizvedīšu dēlu uz skolu un braukšu uz slimnīcu pie meitas...

Saprotu, ka vaina nav datumā, un tomēr - šis sasodītais, sasodītais 4. maijs!

*******************************************

Nav komentāru: