Labie cilvēki

Es šodien sapratu, ka es dzīvoju ar domu - kristieši ir labi cilvēki. Tā kā viņi pazīst Dievu, viņi zina, kas ir grēks. Un, ja viņi pazīst Dievu un zina par grēku, tad - loģiski! - viņiem vajadzētu negrēkot un būt labiem cilvēkiem. Jo grēks ir slikts, un arī grēcinieki ir slikti cilvēki.

Nu tas tā nedaudz pārspīlēti, bet doma ir skaidra. Kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka es esmu kristiete, pazīstu Dievu un zinu, kas ir grēks. Teorētiski man vajadzētu būt labam cilvēkam un negrēkot, piemēram - dusmoties ir grēks. Tātad, man nevajadzētu būt dusmīgai un, piemēram, man nevajadzētu kliegt uz bērniem. Dievam taču jādod man spēks negrēkot! Taču tā vienkārši nav!!! Tas nenotiek! Es zinu, kas ir slikts, un, kaut es to negribu darīt, es tieši to arī izdaru! Un tas notiek bieži. Tātad - es neesmu laba, bet man tādai vajadzētu būt.

Šodien es biju uz dievkalpojumu. Laiks šodien bija lietains, un kāds brālis uz baznīcu bija atnācis galošās, parastās melnās gumijas galošās. Es domāju, ka viņš bija vienīgais no draudzes, kurš nokļuva mājās ar sausām kājām. Taču pirmā doma, kas man sekundes simtdaļā izšāvās caur smadzenēm, bija - ar galošām? Baznīcā? Nākošajā sekundes simtdaļā bija doma - viņam ir sausas kājas, bet man nav. Tālākām domām vairs nav nozīmes. Taču man palika kauns. Par savām domām, par snobismu, par lepnību. Jo kas gan es esmu, lai tiesātu kādu par to, kas viņam kājās? Galvenais, ka viņš atnāca! Viņš bija dievkalpojumā, viņš saņēma grēku piedošanu, viņš piedalījās Vakarēdienā. Paldies Dievam!

Es pat nezinu, vai to varētu saukt par tiesāšanu,man tā nav ikdienas situācija. Parasti man ir vienalga, kas cilvēkiem mugurā vai kājās, galvenais, ka ir atnācis. Taču šodien man bija kauns, ka es par kaut ko tādu esmu vispār padomājusi, kaut vai sekundes simtdaļu. Es - labais cilvēks, kristiete - un sagrēkoju? Baznīcā??? Un tad nāca Svētais Gars, kurš atgādināja kādu Rakstu vietu. Jēzus teica, ka veselajiem ārsta nevajag, bet gan slimajiem to vajag. Jēzus teica, ka viņš nav nācis pie taisnajiem, bet gan pie grēciniekiem. Jēzus. Nāca. Pie. Grēciniekiem. Viņš. Labajiem. Cilvēkiem. Nav. Vajadzīgs.

Paldies Dievam, ka es esmu grēciniece, ja es tā drīkstu teikt. Jo es tāda patiešām esmu. Ja es esmu ''laba'', tad Jēzus pie manis neko nevar darīt. Man vajag Jēzu kā gaisu, kā ūdeni, jo es bez Viņa neesmu nekas.

Mīļais Tēt!
Piedod man manu lepnību. Piedod man manus grēkus. Nāc un esi manas dzīves Kungs. Mazgā mani no grēkiem un radi manī jaunu sirdi, kura netiesātu cilvēkus, bet gan mīlētu tos. Mīļais Dievs, Tu zini, cik ļoti Tu man esi nepieciešams. Ļauj man satvert Tavu roku un cieši pie tās turēties, līdz es laimīgi nokļūstu Mājās pie Tevis.
Jēzus Kristus vārdā,
Āmen!

P.S. Ja Tu lasi šo un arī pazīsti Jēzu, tad Tu zini, par ko es šodien rakstu. Bet, ja Tu nepazīsti Jēzu, tad es Tev vēlos pastāstīt, ka Viņš ir mīlošākais, varenākais un labākais Tēvs, Draugs un Brālis ikvienam. Viņam nekas nav par grūtu, Viņam neviens cilvēks nav tik slikts, lai no viņa novērstos, Viņš mīl pilnīgi ikvienu, arī Tevi. Varbūt Tev dzīvē šobrīd galīgi neiet, varbūt Tev ir tik daudz problēmu, ka Tu pat vairs neredzi gaismu tuneļa galā, cik liela tumsa ir ar Tevi un pār Tevi. Taču Viņš ir Gaisma, no kuras tumsa bēg. Dievs saka, kad Tu mani sauksi, Es tev atbildēšu. Piesauc Viņu, sauc Viņu, un Tava dzīve mainīsies.
Dievs to garantē, un Viņš nekad nemelo.