Pilnīgi neticami, taču ir jau novembris! Vai vēl kādam šķiet, ka laiks skrien neticami ātri? Šobrīd man šķiet, ka es esmu iekļuvusi neticami ātrā karuselī. Dzīve joņo, paraujot mani līdz.
Tik daudz kas ir noticis. Gan labs, gan slikts, jo dzīvē viss ir līdzsvarā. Šodien runāju ar skolas psihologu par bērniem. Sapratu, ka kopš pagājušā gada, kad mums bija līdzīga saruna, nekas nav mainījies. Ja nu vienīgi man ir izoperēta kāja (beidzot!!!) un vectēvs ir smagi slims. Bet savādāk viss ir tāpat. Stress tas pats, haoss tas pats, problēmas tās pašas. Tas ir briesmīgi.
Mani sajūsmina šis rudens. Tas ir skaists, krāsains rudens. Es neatceros, kad vēl tik vēlu ir bijušas lapas kokos. Kad tik ilgi ir bijis silti. Tas ir forši! Nav ne vēsts no slapjdraņķa un dubļiem, ar ko man parasti asociējas rudens.
Nesteidzīgas sarunas, atelpa, tējas krūze, vēli rīti, izgulēts miegs, tukša diena plānotājā, pāris stundas vienatnē mājās - pēc tā es šorīd ilgojos.
*********************************************
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru