Tievēju - 1. nedēļa

Pagājušā sestdienā mans svars bija 93.1 kg, šodien - 92,5 kg. Šonedēļ es vairāk vēroju savus ēšanas paradumus. Konstatēju divas lietas. Pirmkārt - es esmu emocionālā ēdāja. Savu stresu un savas dusmas es mēģinu apēst jebšu mēģinu sevi iepriecināt ar saldumiem, kad es jūtos nogurusi, dusmīga un tā tālāk. Otrkārt - apēst kaut ko man ir kļuvis par ieradumu. Kad nav ko darīt, ieklīstu virtuvē un - varbūt maizīti uztaisīt vai ko citu uzēst? Šis man bija pārsteigums. Treškārt, ja kāds konkrēts ēdiens man ļoti garšo, tad papildporcija ir norma.

Mēģinu saldumus ēst pirmajā dienas pusē. Ne vienmēr tas izdodas, godīgi sakot. Tāpat arī cenšos savu pēdējo ēdienreizi ieturēt agrāk. Visu daru pamazītēm, lai organisms pierod pie pārmaiņām. Labs nāk ar gaidīšanu. :)

********************************************

Tievēšu nost!

Agnesīc blogā stāsta, ka viņai ir pavasara apņemšanās - notievēt. Iedvesmu viņa ir atradusi šeit. Es savukārt iedvesmojos no viņām abām, un, sākot no šodienas, publiski apņemos mainīt savus ēšanas paradumus.

Svariem nosēdusies baterija, tāpēc precīzu svaru nezinu. Varētu būt ap 93-94kg. Mans ideāls būtu 70 kg sākumā. :) Tātad - apmēram 25 kg jānomet.

Lai man veicas!

*************************************

Saule!

Šonedēļ katru dienu spīd saule, kas mani bezgala priecē! Es biju noilgojusies pēc tās! Man patīk, kā tā izgaismo māju, man patīk gaismas četrstūri uz grīdas, kas rodas, kad saule iespīd pa jumta logiem. Rodas spēks no gaismas daudzuma vien! Un nekas, ka ārā visu laiku ir vairāk par mīnus 10 grādiem, es ārā neeju. :)

************************************

Ilgas

Kas tas ir - kad sirds grib izkāpt no krūtīm un aiziet pa ceļu uz vietu, kur debesmala satiekas ar koku galotnēm? Kas ir tas, kas acīm liek urbties tālumā, ieraudzīt neieraugāmo aiz horizonta līnijas? Kas ir tas, kas atvējo skumjas pievakarē, kad krēslo, kad diena jau ir beigusies, bet nakts vēl nav atnākusi? Kas ir tas, kad sirdij liek nodrebēt skumjās, raugoties degošas sveces asarās? Pēc kā ilgojas dvēsele, skatoties aizlidojošos gājputnu kāšos? Kāpēc asara nodevīgi mirdz acs kaktiņā, kad vajadzētu smaidīt, smieties, gavilēt kopā ar pārējiem? Kāpēc dažbrīd ieraugi sevi kā no malas, kā filmā, kad viss kustas tev apkārt, bet tu stāvi ar sasalušu dvēseli un nespēj pat pakustēties? Kas ir tas, ka liek atsaukties maza bērna smaidam? Kas tas ir?

Es dažreiz ilgojos aizlidot... Tālu.... kur nav neviena, kas varētu sāpināt... Maldīgi domāju, ka tur kur manis nav, viss ir labi un gaiši.... Dažreiz es ilgojos nomirt... ietīties tumsas mīkstajos palagos un paslēpties.... Ilgojos aizmigt miegā bez sapņiem.... lai netraucē.... Ilgojos pēc klusuma, kas iestājas naktī... Ilgojos pēc jaunas dienas, kas dod iespēju sākt visu no jauna... Ilgojos pēc saules, uz kuru skatīties ar aizvērtām acīm... Vēl es ilgojos ilgoties pēc tā, kas es esmu .... Es ilgojos pēc tā, lai nesāp raugoties leduspuķēs... Ilgojos pēc uguns, kas silda, bet nededzina, ja pieiet par tuvu... Ilgojos, lai manī beidzas ledus laikmets un sākas vasara, tieši sniega kupenu vidū! Lai izkūst sniegs un ledus! Lai netīrā sniegūdens straumes aiznes visus sārņus! Lai svaigais gaiss, kas pilns plaukstoša spēka, atspirdzina kā malks auksta ūdens karstā dienā! Un lai uzdīgst sēkla, kas iesēta! Jo sēklai spēku dod ilgas izspraukties no zemes un ieraudzīt līdz šim neieraugāmo....

Es baidos, ka kādā rītā es varētu pamosties un vairs neilgoties ne pēc kā.....

***************************************

2011. gada lozungs

Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!/Rom.12:21/

******************************

1. janvāris!

Gada sākums vienmēr ir iemesls, lai sāktu jaunu dzīvi, atmest sliktos paradumus un sākt darīt daudzas labas lietas. Taču.... tās ir lamatas! Brīdī, kad saproti, ka nesanāk, nu vienkārši nav iespējams vienā dienā dienā no parasta cilvēka kļūt par perfektu cilvēku, var iekrist tādā depresijā, ka maz neliekas. Tad nu lai es arī šogad neiekristu šajās lamatās, no visām pusēm (radio, TV, prese) man skan brīdinājums -

Ar labiem nodomiem bruģēts ceļš ved uz elli!

Man nav ne jausmas, kas ir autors, taču teiciens ļoti pareizs!

Ja gribat sākt kaut ko jaunu, atmest ko sliktu, sāciet, piemēram, 3 janvārī!

Lai Dieva žēlastībām un svētībām pilns jaunais 2011. gads!


*******************************************

Siena

Dzejolis no grāmatas, ko šobrīd lasu.

No galda viņus uzlūkoja kāzu bilde,
Bet viņu dzīves ritēja jau šķirti.
Kaut gluži nebij' mirusi vēl mīla,
Bet nespēja tā izluzties caur sienu,
Ne vārdi spēja to, ne pieskārieni.

Tie pazaudēja viens otru.
Kaut kur starp mantinieka pirmo zobu
Un pastarīša izlaidumu.

Kaut, gadiem ejot, abi ļoti centās
Savas peronības mīklu atrisināt,
Bet darīja to katrs par sevi
Un negulētās naktis otram slēpa.

Un reizēm naktīs viņa raudāja un lūdza,
Lai mēmais klusums atbildi tai sniegtu,
Bet krāca viņš kā lācis ziemas miegā
Pat nejuzdams, cik ļoti viņa cieta.

Reiz brīdī intīmā viņš gribēja tai atklāt,
Cik ļoti baidās nomirt, pazust, nebūt,
Bet, kaunoties no savas kailās dvēseles,
Viņš teica: ''Cik tev skaistas krūtis!''

Bet viņa aizrāvās ar glezniecības mākslu
Un gāja kursos, jauca spilgtas krāsas,
Un sūdzējās tad savām bēdu māsām,
Cik nejūtīgi esot vīieši.

Viņš savā birojā kā kapā paslēpās,
Un prātu tina skaitļu līķautā,
Ar klientu skaitu apsedzās.

Tā lēnām auga vienaldzības siena,
Kas kļuva biezāka ar katru dienu.
Un kādā brīdī, sniedzoties pēc otra,
Tie saprata, ka nespēj piekļūt klāt.
Un, izbijušies mūra aukstā, klusā,
Tie atrāvās no svešinieka otrā pusē.

Jo mīlestība nemirst īsā dusmu brīdī,
Tā nemirst karstai miesai pazaudējot kvēli.
Tā mirst no nespēka un bezcerības
Tā mūra pakājē, ko uzveikt nevarēja.

/Autors nezināms/

*********************************************